Autore: Irita Rozentāle
Iedvesma no Graeme Townshend “TRAINING THE PLAYER’S MIND” 

Psiholoģiskā spēle 

Katrs spēlei gatavojas citādāk. Kāds NHL spēlētājs, kurš stresu izjuta tieši vēderā, atbrīvojās no tā, vemjot pirms katras spēles. Tādā veidā viņš atbrīvoja vēderu un prātu no stresa. No šī spēlētāja vienmēr tika gaidīts, ka viņš būs līderis, ka veidos spēli un būs rezultatīvs. Šī ir daļa no psiholoģiskās spēles. Nesaku, ka visiem tagad būtu jāvemj pirms spēles, lai būtu gatavi spēlēt.

Bet noskaņošanās, noskaņošanās un vēlreiz noskaņošanās ir atslēga visam! Jautājums ir kā mēs noskaņojamies? Atceries sajūtas savā vēderā, kādas ir bijušas pirms skolas kontroldarbiem, kad nav bijis laika sagatavoties. Tu vienkārši zināji, ka uzrakstīsi slikti. Bailes un stress iekšēji mocīja Tevi, un Tu mēģināji piemānīt vecākus, ka esi slims, lai viņi ļautu Tev palikt mājās. Vai arī atceries sajūtu, kad esi kārtīgi gatavojies, pilnībā pārzini kontroldarba vielu un Tu vienkārši raksti kontroldarbu ar pārliecību, ka viss būs pareizi, lai gan uztraukums tāpat ir. 

Tas pats notiek hokejā. Neskatoties uz to, cik ļoti esi sagatavojies, tāpat pirms spēlēm jutīsi uztraukuma tauriņus vēderā vai stresu. Skolā, pat, ja zini vielu, Tu nevari zināt jautājumus, bet iepriekšējā mācīšanās dod pārliecību. Hokejā, lai arī cik labi fiziski Tu būtu sagatavojies, vai pat psiholoģiski sagatavojies, Tev pretī ir  21 hokejists, kuri darīs visu, lai Tu kļūdītos un zaudētu. Te ir lielākā atšķirība no skolas – klasesbiedri necentīsies Tevi iegāzt. 

 Sporta psihologs Saul Miller psiholoģisko spēli definē šādi:

  • skaidru un izaicinošu mērķu izvirzīšana; 
  • specifisku ledus treniņu uzdevumu definēšana; 
  • pozitīvs fokuss; 
  • spēcīgas domu un vizualizācijas radīšana un lietošana; 
  • negativitātes, baiļu, dusmu, šaubu izslēgšana; 
  • motivējošu emociju radīšana un uzvarētāja attieksmes veidošana.

 .