thebestgoalie - Jaunumi

Nepabeigta hokeja sezona, atcelti treniņi un čempionāti. Ko darīt?

Mon, 13 Apr 2020 13:34:00 +0000

Pirms mēneša tika atcelti visi sporta treniņi un čempionāti. Vienu mēnesi dzīvojam fiziski distancēti no citiem, bez kopīgiem komandas treniņiem, bez ledus. Katrs no mums ir gājis cauri dažādām emocijām šajā laikā. Katram no mums bija savi mērķi šai sezonai, kuri palika tādā kā pusceļā. Tas, ko varam just, ir dusmas, vilšanās, nožēla, vēlme visu pamest, sajūtu “kāda jēga”, motivāciju cīnīties vēl vairāk, nepadoties, vēlmi kļūt labākam, vēlmi paslinkot, skumjas, vientulību, motivācijas trūkumu. Ļoti dažādas emocijas, ļoti dažādas sajūtas. Un tas viss ir normāli – tā tam ir jābūt. Nav viegli pārtraukt sezonu pusceļā, it īpaši, ja līdz savam vai komandas mērķim bija palicis pussolītis. Iespēja uzvarēt čempionātu, iespēja būt labākajam šajā sezonā, vai jebkurš cits mērķis. Runājiet par to, kā jūtaties! Ticiet, arī pārējie jūtas tāpat vai līdzīgi. Ir svarīgi runāt par to vienam ar otru.

Šis laiks ir labs tajā ziņā, lai iemācītos vēl lielāku pašdisciplīnu, spēju pielāgoties, spēju nepadoties. Daudziem hokejistiem treneri ir nosūtījuši individuālas treniņu programmas, kuras pildīt. Tiem, kuriem nav, kuri spēlē hokeju savam priekam, ne profesionāli, iesaku pašiem izveidot savas treniņu programmas. Vislabāk kopā ar maiņas vai visas komandas biedriem un regulāri viens otram atskaitīties – vai nu vienkārši rakstiski vai nofilmējot savu treniņu. Esiet virtuāli kopa ar savu komandu. Ja iesākumā virtuālā dzīve pat nedaudz vilināja un bija interesanti, tad laikam ejot un ārkārtas situācijai paildzinoties, iespējams rodas vēlme norobežoties no visa un visiem. Tas arī ir normāli. To ir labi izdarīt. Bet īslaicīgi. Pēc tam atgriezieties atpakaļ pie savas komandas.

Šis ir labs laiks, kad trenēt psiholoģisko spēku – koncentrēšanos, vizualizāciju, motivāciju. Ja vēl tāds nav izveidots, tad izveidojiet nedēļas un dienas plānu, kura iekļaujat visu, ko darīsiet – darbs/mācības, treniņi, ēdienreizes, atpūta, citi hobiji. Un galvenais – atcerieties, kādēļ jūs sakāt spēlēt hokeju, ko jūs gribat sasniegt! Uzrakstiet to vietā, kur to labi redzat katru dienu. Sekojat savam mērķim. Trenējieties mājās un atgriezieties uz ledus vēl stiprāki, nekā pirms tam bijāt.

Ieteikums treneriem un komandu menedžeriem – cik vien spējat, esiet kontaktā ar savu komandu, jūs viņiem esat vajadzīgi.

Esmu virtuāli pieejama jebkuram sportistam, trenerim vai vecākam, kurš vēlas aprunāties par esošo situāciju un saņemt atbalstu, kā arī ieteikumu ko un kā labāk darīt. Kontakti

Hokejisti nekad nepadodas!

Vārtsarga dienasgrāmata

Sat, 08 Feb 2020 13:46:00 +0000

Unikāla dienasgrāmata, kurā veidot savu vārtsarga attīstības analīzi.

Tajā ir vieta 30 spēļu un 60 treniņu detalizētām analīzēm, kā arī 40 piezīmju lapas, kurās veikst savus individuālos pierakstus. Plāns, lai strādātu ar saviem mērķiem un motivāciju, kā arī paaugstinātu pārliecību pār saviem spēkiem. Tāpat ir plāns, kā tikt galā ar stresu.

Detalizētā savu spēļu analīze palīdz saprast, kas tieši ir jāuzlabo, savukārt, treniņu analīze piešķirs katram treniņam fokusu, kas palīdzēsdaudz ātrāk uzlabot attīstāmās prasmes.

Lai iegādātos, sūtiet pieteikumu kontaktu formā vai uz telefonu 26939572.

Kad un kā uzlabot vārtsarga psiholoģiskās prasmes

Sun, 15 Sep 2019 12:40:00 +0000

Ne reizi vien ir dzirdēts, ka vārtsargs ir puse no komandas un ka vārtsarga spēlē 80% ir tieši psiholoģiskā ietekme. Vārtsarga pozīcija ir sarežģīta ar to, ka viņš ir kā pēdējā līnija, aiz kuras tālāk iet nevar. Ja vārtsargs kļūdās, tad tas uzreiz atspoguļojas rezultātā. Tas ir liels spiediens, kas būtiski ietekmē vārtsarga sniegumu. Visbiežāk tiek uzdoti jautājumi – kā labāk koncentrēties spēlē, kā labāk noskaņoties, kā nepārdzīvot tik daudz? Tāpat arī ir jautājumi, kāpēc treniņā var atvairīt daudz un dažādus metienus, bet spēles laikā tā nesanāk? Kā sagatavoties pirmajiem metieniem vai arī kā saņemties, ja pašu pirmo metienu neatvaira? Kā kontrolēt savas emocijas?

Šajā rakstā pievērsīšos četrām svarīgām vārtsarga psiholoģiskajām prasmēm – koncentrēšanās, pozitīvs un spēcinošs iekšējais dialogs, stresa noturība un pareizi izmantota iztēle.

Koncentrēšanās.

Jautājumu, kā labāk koncentrēties, uzdod gandrīz katrs vārtsargs, jo tieši spēja koncentrēties un fokusēties uz pareizajām lietām būtiski ietekmē vārtsarga sniegumu.

Kad ir visgrūtāk koncentrēties?

Treniņos, spēles sākumā, pēc ielaistiem vārtiem, pēc ļoti sarežģīta atvairīta metiena, līdzvērtīgā svarīgā spēlē pie līdzīga rezultāta, spēles beigās, kad ir vienu vārtu starpība jebkurai no komandām, ja spēle ir ar būtiski stiprāku vai vājāku komandu.

Koncentrēšanās ir spēja būt pilnībā pašreizējā brīdī un uzmanība ir veltīta spēlei un uz ripu.

Jaunajiem vārtsargiem ir grūti koncentrēties spēles sākumā, jo vēl neprot tikt galā ar pirmsspēles stresu, kā arī koncentrēšanās nav pietiekami daudz trenēta ikdienā un treniņos. Neviens vārtsargs nevar labi koncentrēties tikai spēlēs, bet treniņos būt izklaidīgs. Tieši tāpat kā fizisko prasmju attīstība, aŗī koncentrēšanās prasmju attīstība sākas treniņos un ikdienā.

Ļoti bieži var novērot, ka tad, kad vārtsargs ielaiž vienu ripu, ļoti ātri tiek ielaista arī nākamā vai pa vairākas ripas, ne tikai spēlē, bet arī treniņos. Tas nozīmē, ka vārtsargs domās vēl ir palicis pagātnē pie iepriekšējās ielaistās ripas situācijas un zaudējis koncentrēšanos uz pašreizējo brīdi. Vairs nespēj būt pareizajā pozīcijā un nav 100% gatavs nākamajam metienam. Katrs vārtsargs ar laiku izstrādā savu stratēģiju, kā turpināt koncentrēties un spēlēt pēc ielaistas ripas. Visbiežāk vārtsargi veic dažas dziļas ieelpas un izelpas, lai nomierinātos. Domās iztēlojas kā šo ripu varētu atvairīt vai arī atceras citus savus atvairītos metienus, lai atgūtu pozitīvu emocionālo noskaņojumu. Citi vienkārši padzeras un nedomā neko. Der pilnīgi jebkas, kas palīdz būt 100% gatavam nākamajam metienam.

Nereti spēlēs var redzēt, ka vārtsargs atvaira ļoti sarežģītu metienu, bet nākamais – vienkāršais – netiek atvairīts un ripa ir vārtos. Arī šajā situācijā vārtsarga domas ir palikušas pagātnē pie iepriekšējā spēles momenta un koncentrēšanās ir zaudēta. Vislabāk jau treniņos pieradināt sevi koncentrēties vienmēr uz nākamo metienu neatkarīgi no tā, vai ripa ir vārtos, noķerta vai atsista.

Situācijās, kad spēle ir līdzvērtīga un svarīga saka, ka uzvarēs tas, kurš vairāk to vēlēsies vai arī, kurš būs psiholoģiski stiprāks. Tā arī parasti notiek. Un ļoti daudz ir atkarīgs no vārtsarga, viņa spējas koncentrēties – būt gatavam noķert ripas, nedomājot par laiku, spēles svarīgumu, nogurumu, rezultātu. Tas nozīmē būt maksimāli pašreizējā brīdī, darīt labāko, ko var tieši pašreizējā brīdī un būt 100% gatavam.

Katrs vārtsargs ir pieredzējis tādu spēli, kur viņš burtiski kā magnēts pievelk sev ripas, ideāli lasa spēli un ir gatavs katram metienam, vienmēr ir pozīcijā, ir pacietīgs, bet ātrs, burtiski jūt spēli daudz asāk nekā parasti un galvenais, ka viss izdodas. Lūk, šīs sajūtas ir jāprot sevī radīt uz katru spēli un tas ir iespējams!

Ir atšķirīgi iemesli, kāpēc ir grūtāk koncentrēties, spēlējot pret būtiski stiprāku vai vājāku komandu. Kad jāspēlē pret stiprāku komandu, ir daudz vairāk metienu, tas ir izaicinājums un lielāka iespēja parādīt savu labāko sniegumu. Tomēr dažiem vārtsargiem tas sagādā pārāk lielu stresu un rada sajūtu, ka tāpat jau zaudēs, tāpēc koncentrēties ir daudz grūtāk. Citiem tieši otrādi – šādi izaicinājumi patīk un lielais metienu daudzums ļauj būt koncentrētiem visu laiku un neatslābināties. Tomēr kādā spēles brīdī paradās fiziskais nogurums, kas tiešā veidā ietekmē spēju koncentrēties. Tāpēc svarīgi treniņos, kad parādās fiziskais nogurums, pievērst maksimālu uzmanību tam, uz ko vārtsargs koncentrējas un darīt to vēl apzinātāk.

Spēlējot pret būtiski vājāku komandu ir jārēķinās ar to, ka pārsvarā spēle notiek otrā laukuma pusē un ik pa laikam tikai ir uzbrukums uz saviem vārtiem, metienu skaits ir neliels. Šajā situācijā vārtsargs var par daudz atslābināties un nepaspēt noreaģēt uz negaidītu metienu. Tāpēc pat, ja nav uzbrukums, ja nav metienu, tāpat visu spēles laiku ir jāsaglabā koncentrēšanās un gatavība.

Spēja koncentrēties ir vārtsargu spēles pamatu pamats, tāpēc visiem vārtsargiem un treneriem nevajadzētu žēlot laiku šīs spējas attīstīšanai un trenēšanai.

Kā pareizi trenēt koncentrēšanos? Jebkuras psiholoģiskās spējas, ieskaitot koncentrēšanos, var trenēt tieši tāpat kā fiziskās spējas. Un tieši tāpat kā fiziskajiem muskuļiem nepietiek ar vienu reizi izpildītu vingrinājumu, arī psiholoģiskās spējas ir jātrenē regulāri.

Vingrinājumi un ieteikumi:

Viens no efektīgākajiem un arī vienkāršākajiem koncentrēšanās vingrinājumiem ir elpošanas vingrinājums. Lai būtu pirmie rezultāti, tas jāpilda vismaz 3 nedēļas katru dienu pa piecām reizēm dienā. Ieelpai un izelpai ir jābūt vienāda garuma, jāelpo tikai caur degunu. Ieelpojot mēlei jāatrodas augšā pie smaganām, izelpojot – brīvi lejā. Elpojot jāpievērš uzmanību gaisam, kas plūst caur nāsīm, koncentrējies uz vissīkākajām sajūtām, kāds tas ir – silts vai auksts, kurā brīdī sasilst utt. Elpošanu veic 20 reizes. Papildus regulārajām 5 reizēm dienā jāveic šo vingrinājumu pirms treniņiem un spēlēm. Jau pēc pāris nedēļām būs sajūta, ka daudz vieglāk un ātrāk var savākt gan savas domas, gan emocijas. Palielināsies arī atvairīto metienu procents.
Treniņos vienmēr katru vingrinājumu jāveic ar 100% atdevi un koncentrēšanos. 100% pašreizējā brīdī un darot maksimāli labāko, tad arī spēles laikā to izdarīt būs viegli un rezultāts būs jūtami labāks
Spēles laikā nevajag domāt par rezultātu uz tablo un cik ilgi vēl jāspēlē, tas ir liels ienaidnieks koncentrēšanās spējām. Viss, kas ir jādara – katru sekundi maksimāli labāko!
Pagātnes un nākotnes nav! Var iedomāties tās kā baltus plankumus. Ir tikai pašreizējais brīdis! Ja komanda ielaida vārtus, 3 sekundes var padomā un saprast, ko pats darītu citādāk, iztēloties, kā atvairītu metienu un aizmirst to! Tieši tāpat ar izcili bīstamo metienu atvairīšanu – pēc vienas sekundes aizmirst par to.

Pozitīvs un spēcinošs iekšējais dialogs.

Dienas laikā cilvēka prātā ienāk aptuveni 60 000 domu. Tas ir ārkārtīgi daudz. Vēl nozīmīgāk ir tas, ka katra doma ietekmē to, kā mēs jūtamies. Ja tagad cilvēks atcerēsies kādu bēdīgu notikumu vai pieļautu kļūdu, viņš sāks justies sliktāk. Vārtsargi, kad atceras ielaistos vārtus, paliek bēdīgi vai dusmīgi, pleci nošļūk uz leju, galva arī tiek noliekta lejā, runa kļūst lēnāka, balss tembrs zemāks. Savukārt, pat, ja uzreiz, atceras un sāk stāstīt par veiksmīgi atvairītu metienu vai labu spēli, arī ķermenis uzreiz atdzīvojas, parādās smaids, balss kļūst skaļāka, pleci iztaisnojas un arī galva ir pacelta uz augušu, uzlabojas pašsajūta. Bet apstākļi nav mainījušies, ir mainījušās tikai domas.

Vārtsargam ir īpaši svarīgi domāt pozitīvas domas gan par sevi, gan par spēli, gan par komandu, jo tas būtiski palīdz būt gatavam sargāt vārtus un atbilstoši spēlēt. Ir liela nozīme tam, vai vārtsargs dodas uz spēli gatavs nospēlēt savas dzīves labāko spēli vai arī ar domu – tāpat jau zaudēsim. Bieži šādas negatīvas domas un priekšnojautas patiešām piepildās, tāpat arī pozitīvās.

Kā mainīt savas domas un kā pārslēgties uz pozitīvām un spēcinošām domām?

Cilvēka prāts ir iekārtots tā, ka nav iespējams domāt divas dažādas domas vienlaicīgi, kā arī cilvēks var kontrolēt to, ko viņš domā. Viss, kas ir nepieciešams, tā ir apzināšanās. Vārtsargam būtu rūpīgi jāpārskata savas domas treniņu, spēļu un gatavošanās spēlēm laikā.

Hokejā ir stratēģiskās un personiskās domas. Stratēģiskās ir saistītas ar hokeja prasmēm, piemēram, esmu labā pozīcijā, ātri slidoju, labi spēlēju ar nūju, kontrolēju atvairītās ripas. Iesākumā būtu nepieciešams izvēlēties 3 domas, kas vislabāk raksturo vārtsargu – noteikti pozitīvas un par lietām, kas tiešām labi sanāk. Pēc tam katrai domai atrast vienu atslēgas vārdu, kurus atcerēties un atkārtot katrā spēlē un treniņos.

Personīgās domas ir par sevi kā par vārtsargu. Protams, ka vienmēr ir iespējams būt vēl labākam, tomēr arī personiskajām domām ir jābūt pozitīvām un pārliecinošām. Labs vārtsargs ir ar labu pašapziņu. Savukārt, augsta pašapziņa izriet no labām domām par sevi. Vārtsargi to var trenēt šādā veidā:

Atrodiet mirkli laiku sev
Paņemiet pildspalvu un papīru
Pierakstiet visu, kas jums labi padodas spēlē
Pierakstiet, kāpēc jūs jau tagad esat labs vārtsargs
Lasiet šo pirms treniņiem un spēlēm
Ik pa laikam papildiniet sarakstu un turpiniet lasīt

Stresa noturība.

Stress pirms spēles un spēles laikā, pēc ielaistiem vārtiem vai izšķirošās spēles pēdējās minūtēs ir tikai normāli. Stress nav viens konstants stāvoklis, tikai trauksme. Mēs visu laiku esam zināmā stresā, tikai tas var būt pozitīvs, zems, augsts vai negatīvs. Katram vārtsargam ir savs stresa līmenis, kurā spēlējot viņš var būt savā vislabākajā formā. Lai šo līmeni saprastu, savs stress un savas emocijas ir jāiepazīst. Ļoti labi jāsaprot, kas traucē un kas palīdz spēlēt. Vieniem vārtsargiem pirms spēles vajadzēs sevi nomierināt, citiem tieši pretēji uzkurināt sevi. Tas ir ļoti individuāli. Skat attēlu (Jorka-Dodsona līkne (Yerke-Dodson curve) no A.Ābeles grāmatas Sporta psiholoģija).

Ja stresa līmenis ir pārāk zems, tad ķermenis kustas lēnāk, smagnējāk, reakcija ir lēnāka. Sajūtu līmenī – vienaldzība pret spēli vai vispār nav vēlēšanās spēlēt. Lai sevi uzkurinātu, nepieciešams fiziski darīt pretējo esošajam stāvoklim – veikt ātras kustības, straujāk veikt izelpas, veikt aktīvu pirmsspēles iesildīšanos un izmantot aktīvu iztēli.

Nemiers un trauksme ir negatīvs emocionāls stāvoklis, kurā izjūt nervozitāti un bailes, tas ietekmē visu ķermeni. Iemācīties kontrolēt trauksmi ir pamats vārtsarga attīstībai. Kas notiek ar vārtsargu, ja ir pārāk liela trauksme? Rodas muskuļu sasprindzinājums, kas samazina mobilitāti, ķermenis kļūst it kā smagāks, nav elastīgs, pārvietošanās ir saraustīta. Redzesloks tiek sašaurināts un ir grūtības pārredzēt visu laukumu, kas vārtsargam ir ļoti būtiski. Kad trauksme ir liela, koordinācija un koncentrēšanās ir zema.

Lai samazinātu trauksmi, tā ir jāiepazīst. Sākumā nepieciešams apzināt visu, kas spēles sākumā, tās laikā un pēc spēles rada trauksmi. Pēc tam var izstrādāt paņēmienus katra stresa izraisošā faktora samazināšanai. Visbiežāk trauksmes kontrolēšanai izmanto apzināto elpošanu, progresīvo muskuļu atslābināšanu, vizualizāciju, pozitīvo iekšējo dialogu un pirmsspēles rutīnas izstrādāšanu.

Pareizi izmantota iztēle.

Vārtsargam pareiza vizualizācijas izmantošana var būtiski uzlabot spēles kvalitāti gan uzlabojot savas hokeja prasmes, gan atbilstoši sevi noskaņojot uz spēli, gan arī, lai tiktu galā ar stresu pirms spēles un spēles laikā.

Pamatnoteikums vizualizācijai – sākumam ir jābūt vienkāršam. Var iedomāties, kā vārtsargs iziet uz ledus, sajust, kā slidas asmens slīd pa ledu, ieelpot halles vēso gaisu, sadzirdēt skaņu, kad ar nūju uzsit pa ledu vai vārtu konstrukciju. Tad iztēloties, ka ir viens uzbrucējs, kurš met ripu no zilās līnijas, pēc tam met ripu no arvien tuvākas distances. Iztēloties sarežģītākas spēles situācijas, dažādus metienus, dažādas piespēles. Iztēlē noķerot vai atsitot ripu, tā ir fiziski jāsajūt savā ķērājcimdā, kā atsiltas pret nūju, atsitējcimdu, kājsargu, jāredz precīzi, kur tā paliek.

Bieži jaunie vārtsargi jautā, kā sagatavoties spēles pirmajiem metieniem, jo ķermenis fiziski vēl nav līdz galam iesildījies, nav sajusta spēle, vārtsargs nejūtas pilnībā gatavs. Tieši šeit ļoti labi noder iztēles izmantošana. Pirms spēles un iesildoties uz ledus svarīgi iztēloties dažāda veida metienus un tos atvairīt, iztēloties tik spilgti, it kā tiešām to darītu. Kad vārtsargs iztēlē precīzi noķer ripu, ķermenis uz to automātiski reaģē tā, kā tas būtu fiziski izdarīts. Tas ir tāpat kā iedomāties, ka iekožamies citronā un skābā sula piepilda mutu. Uzreiz sāks izdalīties siekalas, lai gan citrons nemaz nav tuvumā.

Spēles laikā pēc ielaistas ripas iztēli var izmantot vairākos veidos. Piemēram, iztēloties, kā šo ripu varēja noķert vai arī, ja tā bija netverama ripa, tad atcerēties iepriekš veiksmīgi atvairītos metienus. Tādā veidā negatīvs pārdzīvojums par ielaistu ripu tiek aizstāts ar pozitīvu iztēli un pozitīvu iznākumu.

Ar iztēles palīdzību var trenēt savas prasmes pat neatrodoties uz ledus vai treniņā. Ir veikti pētījumi, kas apstiprina, ka treniņi iztēlē ir gandrīz tikpat efektīvi kā fiziskie treniņi. Tas noder arī tad, kad vārtsargs ir guvis traumu un kādu laiku nevar tikt uz ledus treniņiem.

Nobeigumā vēlos piebilst, ka tie vārtsargi un sportisti kopumā, kuri trenē arī psiholoģiskās prasmes, var sasniegt augstāku rezultātu nekā tie, kuri uzmanību pievērš tikai fiziskajam treniņam.

Padziļinātām studijām:

Agita Ābele “Sporta psiholoģija”

Dr.Saul Miller “Hockey Tought”

Vārtsarga TOP 3

Mon, 02 Sep 2019 17:12:00 +0000

Ir trīs lietas, kas ir ļoti svarīgas jebkuram vārtsargam, patiesībā jebkuram sportistam. Bet šoreiz par vārtsargiem. Tās ir – pareizais fokuss, pareizās emocijas un pareizā attieksme. Šajā rakstā parunāsim vairāk par pirmo – fokusu un koncentrēšanos.

Pareizais fokuss

Fokuss ir labas vārtsarga spēles pamatā. Vārtsargam ir jākoncentrējas uz spēli, tā jālasa un jāseko ripai visas spēles garumā, kas ir ilgs laiks. Fokusam nepārtraukti ir jābūt koncentrētam. Viņam ir jāzina, kuri spēlētāji ir laukumā un kur viņi ir. Skaidri jāzina, kur ir ripa. Nedrīkst ļaut viegli ielaistiem vārtiem salauzt viņu. Nedrīkst ļaut, lai kaut kas traucētu. Lai to varētu izdarīt, vārtsargam ir jāapgūst dažādas koncentrēšanās tehnikas (pozitīvs iekšējais dialogs, precīzs un skaidrs savs ABC, mērķtiecīga iztēle) un jātrenē tās gan treniņos, gan spēlēs.

Viena no labām koncentrēšanās tehnikām ir saucamie enkuri. Tie ļoti noder, kad ir ielaisti vārti pašā spēles sākumā, vai ir negatīvas domas, neticība sev, trauksme, kas pilnīgi nemaz nepalīdz sargāt vārtus. Enkurus vislabāk trenēt treniņos. Piemēram, treniņā uz nākamajiem 10 metieniem koncentrēties turēt pareizā pozīcijā rokas, uz nākamajiem 10 metieniem izsekot līdzi ripai no sākuma līdz pašām beigām, un tā tālāk. Jo vairāk vārtsargs strādās ar enkuriem, jo labāk tie palīdzēs savākties spēlē, kad tas būs visvairāk vajadzīgs. Enkurus var efektīvi savienot kopā ar savu ABC.

Svarīgi ir palikt pozitīvam, jo pozitīvisms palīdz spēlēt labāk. Piemēram, situācijā, kad atsargā metienu un komanda aiziet uzbrukumā vai arī ir cita pauze spēlē, vārtsargs var veikt dažas dziļas ieelpas un pievērst uzmanību tam, ka tikko atsargāja metienu, pat, ja tas bija vienkāršs. Pateikt sev – es sargāju labi, es varu nosargāt, un būt gatavam nākamajam metienam.

Ja tomēr vārtsargs ir ielaidis vārtus, tad svarīgi refokusēties un koncentrēties uz tagadni, nevis pagātni. Atcerēties – vienmēr ir nākamais metiens.

STRESA KONTROLE

Sun, 16 Sep 2018 09:46:00 +0000

Stress pirms spēles un spēles laikā, pēc ielaistiem vārtiem, vai izšķirošās spēles pēdējās minūtēs – tas ir tikai normāli. Psiholoģijā uzbudinājums ir galvenā fiziskā un psiholoģiskā aktivitāte variācijā no dziļa miega līdz intensīvam satraukumam. Visiem sportistiem ir optimālais uzbudinājuma līmenis, kas paredz vislabāko sniegumu. Pārāk liels vai pārāk mazs uzbudinājums var ļoti negatīvi ietekmēt vārtsargu spēles laikā. Dažiem vārtsargiem nepieciešams sevi „uzkurināt”, dažiem tieši pretēji – sevi nomierināt. Katram pašam ir jāidentificē savs ideālais uzbudinājuma līmenis. Kad tas būs izdarīts, tad ar vingrinājumu palīdzību vienmēr būs iespējams dabūt sevi šajā līmenī.

Nemiers un trauksme ir negatīvs emocionāls stāvoklis, kurā izjūt nervozitāti, raizes un bailes, kas saistīts ar visa ķermeņa uzbudinājumu. Trauksme ir multidimensionāla, kas sastāv no psihiskiem, fiziskiem un uzvedības komponentiem. Iemācīties kontrolēt trauksmi ir pamats sportista attīstībai.

Kas notiek ar vārtsargu, ja ir pārāk liela trauksme?

Rodas muskuļu saspringums, kas samazina mobilitāti, ķermenis kļūst it kā smagāks, nav elastīgs un ir traucēta pārvietošanās (pārāk zemam trauksmes līmenis – pārvietošanās pārāk lēna, ja par augstu – tad saraustīta), kustības nav tik precīzas un ir ļoti grūti. Tiek sašaurināts redzesloks un ir grūtības pārredzēt visu laukumu, kas vārtsargam ir ļoti būtiski.

IEGAUMĒ - KAD TRAUKSME IR LIELA, KOORDINĀCIJA IR ZEMA!!!

Pieci vingrinājumi trauksmes mazināšanai:

1. Progresīvā muskuļu relaksācija. Ieelpojot sasprindzina roku muskuļus uz 5 sekundēm, izelpojot tos atslābina, atkārto 2-3 reizes. To pašu dara ar kāju muskuļiem. Galvenais, jāuzmanās, lai neatslābinātos par daudz...

2. Elpošanas vingrinājumi. Lēni ieelpot, skaitot līdz 5, nedaudz aizturēt elpu, tad izelpot. Dienā to atkārtot vairākas reizes dažādās situācijās.

3. The cook`s hook up. Te ir laba pamācību, kā metode pielietojama. http://www.youtube.com/watch?v=HjpA50_y6PI

Lai ikvienam izdodas sevi pilnveidot un attīstīt.

4. Pozitīvs self-talk. Iekšēji sev sacīt īsas, uzmundrinošas frāzes “Turpini”, “Es to varu”, “Koncentrējies!”

5. Pirmspēles sagatavošanās. Izveidot savus pirmspēles sagatavošanās ieradumus un praktizēt tos jau 4 stundas pirms spēles.

Koncentrēšanās - vārtsarga spēles pamatu pamats

Sun, 04 Mar 2018 15:37:00 +0000

Sākot spēli, vārtsargam ir jābūt fiziski pilnīgi atbrīvotam, enerģijas pilnam un koncentrētam.

Visticamāk, ka kādreiz esi piedzīvojis brīžus, kad daļu spēles veicas ļoti labi, izdodas atvairīt visas ripas, bet tiklīdz zaudēti vārti, spēle vairs nevedas, kustības nav tik ātras, precīzas, ķermenis it kā kļuvis smagāks un neelastīgāks. Un vēl viena tipiska situācija – esi atvairījis īpaši sarežģītu metienu, bet pēc mirkļa zaudē vārtus, kur metiens bijis daudz vienkāršāks. Kādēļ tā notiek? Atceries pēdējās reizes, kad tev šīs situācijas bijušas, atceries, kā juties, ko domāji tajā brīdī. Ja pēc iespējas precīzāk atsauci atmiņā šīs epizodes, tad saprati, ka brīžos, kad spēle vairs nevedās vai, kad ielaidi vārtus, kurus varēji nosargāt, tavas domas vēl kavējās pie iepriekšējām spēles epizodēm. Ir pilnīgi vienalga, vai tā bija nožēla par ielaistiem vārtiem, vai gandarījums par atvairītu metienu – tavas domas nebija koncentrētas pašreizējam brīdim.

Kad esi koncentrējies, visu savu uzmanību velti katrai spēles situācijai, tad ļoti labi spēj atvairīt visus metienus un noķert ripu. Kad esi pilnībā koncentrējies, tava galva ir skaidra, tur nav vietas liekām domām, arī uztraukums pazūd, kas vienmēr rodas pirms spēles.

Koncentrēšanās spējas var salīdzināt ar spoguļa spēju uzņemt saules starus un novirzot tos uz papīra lapu, to aizdedzināt. Lūk, kāds spēks ir koncentrēšanās spējām!

Koncentrēšanās nozīmē – būt šeit un tagad! Nekas vairāk nav nepieciešams, kā tikai katrā sekundē būt 100% šeit un tagad un darīt maksimāli labāko, ko spēj. To ir viegli pateikt, saprast, bet ļoti grūti izdarīt. Vārtsargam ir iespēja tieši spēles laukumā vērot pilnīgi visu spēli no pirmās līdz pēdējai minūtei, tas dod laiku arī domāt par to, kas bijis, vai to, kas būs. Diemžēl tieši tas ļoti bieži sagrauj vārtsargu. Tieši tādēļ psiholoģisko prasmju treniņš ir vitāli svarīgs vārtsargam.

Kā pareizi trenēt koncentrēšanos? Jebkuras psiholoģiskās spējas, ieskaitot koncentrēšanos, var trenēt tieši tāpat kā fiziskās spējas. Un tieši tāpat kā fiziskajiem muskuļiem nepietiek ar vienu reizi izpildītu vingrinājumu, arī psiholoģiskās spējas ir jātrenē regulāri.

Vingrinājumi un ieteikumi:

Viens no efektīgākajiem un arī vienkāršākajiem koncentrēšanās vingrinājumiem ir elpošanas vingrinājums. Lai būtu pirmie rezultāti, tas jāpilda vismaz 3 nedēļas katru dienu pa piecām reizēm dienā. Ieelpai un izelpai ir jābūt vienāda garuma, jāelpo tikai caur degunu. Ieelpojot mēlei jāatrodas augšā pie smaganām, izelpojot – brīvi lejā. Veicot ieelpu, skaiti līdz desmit, tad aizturi elpu un skaiti līdz pieci, izelpojot atkal skaiti līdz desmit. Elpojot pievērs uzmanību gaisam, kas plūst caur nāsīm, koncentrējies uz vissīkākajām sajūtām, kāds tas ir – silts vai auksts, kurā brīdī sasilst utt. Elpošanu veic 20 reizes. Papildus regulārajām 5 reizēm dienā veic šo vingrinājumu pirms treniņiem un spēlēm. Jau pēc pāris nedēļām jutīsi, ka daudz vieglāk un ātrāk spēj savākt gan savas domas, gan emocijas. Palielināsies arī atvairīto metienu procents.

Treniņos vienmēr katru vingrinājumu veic ar 100% atdevi un koncentrēšanos. Esi 100% pašreizējā brīdī un dari maksimāli labāko, tad arī spēles laikā to izdarīt būs viegli un rezultāts būs jūtami labāks

Spēles laikā nekad nedomā par rezultātu uz tablo un cik ilgi vēl jāspēlē, tas ir liels ienaidnieks koncentrēšanās spējām. Viss, kas tev ir jādara – katru sekundi dari maksimāli labāko!

Pagātnes un nākotnes nav! Iedomājies tās kā baltus plankumus. Ir tikai pašreizējais brīdis! Ja ielaidi vārtus, 3 sekundes padomā un saproti, ko darītu citādāk, iztēlojies, kā atvairi metienu un aizmirsti to! Tieši tāpat ar izcili bīstamo metienu atvairīšanu – pēc vienas sekundes aizmirsti par to.

Atceries – būt pašreizējā momentā un darīt maksimāli labāko – tā ir atslēga izcilai spēlei!

Zini, kā vajag, bet tomēr nesanāk?

Mon, 22 Jan 2018 13:55:00 +0000

Daudz ir dzirdēts - nedomā par rezultātu, nedomā par ielaistiem vārtiem, koncentrējies utt. Viss jau ir pareizi, tā arī vārtsargam ir jādara, bet, ko iesākt, ja pēc ielaistiem vārtiem nolaižas rokas? Ko iesākt, ja sajūta, ka komanda vairāk traucē nekā palīdz? Kā spēles sākumā atsargāt pirmo metienu? Kā iegūt pārliecību par sevi, ka varu labi sargāt, ja tādas pārliecības nav?

Šoreiz nedaudz ieskicēšu, kā darbojas cilvēka prāts. Dienas laikā caur mūsu prātu iziet aptuveni 60 000 dažādu domu!!! Tas ir ļoti daudz! Un katra doma liek mums atbilstoši justies. Tagad atceries pēdējo reizi, kad ielaidi vārtus, par ko ļoti pārdzīvoji! Atceries visu situāciju, kas notika, kā notika, ko redzēji, ko domāji. Atcerējies? Un kā Tu tagad jūties?

Bet tagad atceries situāciju, kad nosargāji tā, ka pats biji pārsteigts, komanda un treneri Tev izteica atzinību. Arī atceries visu, kas un kā notika, ko redzēji, ko dzirdēji, ko domāji. Atcerējies? Un kā TAGAD Tu jūties? Vai ir atšķirība, kā juties atceroties negatīvu un pozitīvu situāciju?

Kad tiekos ar vārtsargiem un viņi sāk atcerēties šīs dažādās situācijas, tad es novēroju arī vizuālas izmaiņas. Brīdī, kad atceras ielaistos vārtus, cilvēka pleci nolaižas, smaids pazūd, acis noskumst, runas temps un kustības samazinās. Savukārt, pēc pusminūtes, kad vārtsargs atceras pozitīvo situāciju, viņš pats to nemanot, iztaisnojas, acis sāk mirdzēt, bieži parādas smaids un atgriežas pašapziņa.

Reāli dzīvē nekas nav mainījies, vārtsargs pat nav uz ledus, viņš sēž pie galda, situācija nav notikusi, tikai domās vārtsargs ir atcerējies divas dažādas epizodes un atkarībā no atmiņām, ir izmainījies arī emocionālais stāvoklis. Visi zina, ka noskumis un bēdīgs vārtsargs ķer sliktāk, nekā par sevi pārliecināts vārtsargs.

Mēs varam kontrolēt savas domas. Mēs tiešām to varam! Un labākais ir tas, ka mēs nevaram vienlaicīgi domāt 2 dažādas domas. Mēs nevaram vienlaicīgi domāt gan par ielaistiem, gan par nosargātiem vārtiem. Ja netici, pamēģini tagad! Atkarībā no tā, kuru domu Tu ielaid savā galvā, tā arī Tu sajutīsies.

Tātad, ja spēlējot Tev ienāk prātā negatīvas domas (kā es varēju tā ielaist? kāds stulbums! viņi vispār māk spēlēt? utt), Tu zini, ka uzreiz Tavs ķermenis reaģē un Tu sāc ķert sliktāk. Tāpēc dziļi ieelpo un apzināti sāc domāt kaut ko citu! Katram pašam ir jāizveido sava metode, ar ko negatīvās domas tiks aizvietotas - vai tā ir kāda konkrēta situācija, vai katru reizi citas domas - tas jau ir Tavā ziņā.

Komentāros padalies, kā Tu tiec galā ar negatīvām sajūtām spēles laikā!

Lai izdodas!

Hokeja veiksme - ir vai nav?

Fri, 07 Apr 2017 12:01:00 +0000

Dažreiz izdodas spēlēt tā, ka pats pēc tam brīnies, kā vispār izdevās kaut ko tādu nosargāt. Savukārt, citreiz, kaut šķiet, ka fiziski esi labā formā, nespēj atvairīt vienkāršus metienus. Kas tas ir? Vai tā sauktā hokeja veiksme? Kas dažreiz ir ar Tevi, bet dažreiz ar pretinieku?

Patiesībā tam ir maz saistības ar veiksmi. Ne velti vārtsarga spēlē nozīme ir ne tikai fiziskajai sagatavotībai, ne tikai tehnikai, bet arī emocijām, spējai morāli noskaņoties uz spēli. Un vissvarīgāk!!! Spēt būt – ŠEIT UN TAGAD- ne tikai ar savu ķermeni, bet ar katru sava prāta domu, ar savām jūtām un emocijām – pilnīgi visam būt spēlē un pašreizējā brīdī.

Tikai tad vārtsargs spēj nenovirzīties uz blakus lietām - rezultātu, spēles laiku, iepriekš ielaistajiem vārtiem, spēlētāju kļūdām, utt. Lai arī tas izklausās vienkārši, tomēr vārtsargi šo spēju attīsta nepārtraukti. Tieši tāpat kā nepieciešams uzturēt fizisko spēku, jo bez regulāriem treniņiem tas mazināsies, arī psiholoģiskais spēks ir jātrenē regulāri. Tam ir jāvelta laiks, uzmanība, piepūle un tikai tad būs rezultāts.

Ja tev ir jautājumi vai komentāri, droši raksti - kontakti

Spēlē šeit un tagad!

Fri, 12 Feb 2016 09:26:00 +0000

Iemācies spēlēt pašreizējā brīdī. Ko tas nozīmē? Kad Tu spēlē, bieži domas viegli pievēršas pieļautajām kļūdām pagātnē vai arī bailēm par to, kas notiks nākotnē. Kad Tavas domas ir pagātnē vai nākotnē, Tu neesi pilnībā šeit un tagad un nespēlē ar maksimālo atdevi.

Kāpēc ir svarīgi to saprast? Salīdzinājumam, ja Tu esi šeit un tagad, Tavs prāts un ķermenis ir pilnībā harmonijā, Tu esi koncentrējies uz spēli pašreizējā brīdī, nevis uz pagātni vai rezultātu.

Tātad, ja Tu esi šeit un tagad, tad Tevī nav nekāda satraukuma. Satraukums ir tikai tad, kad Tu pārdzīvo par pieļautajām kļūdām, ielaistiem vārtiem, vai baidies par nākotni, par spēles rezultātu, laiku. Padomā par to sekundi! Ja Tu patiešām esi koncentrējies tikai uz pašreizējo brīdi un dari maksimāli labāko, ko spēj šajā brīdī, Tu nejutīsi nekādu satraukumu. Tas nozīmē, ka Tavi muskuļi būs atbrīvoti un Tu brīvi varēsi izdarīt visas kustības. Tavs prāts būs koncentrēts. Tu būsi savā vislabākajā formā!

Ko darīt pēc ielaistiem vārtiem?

Mon, 26 Jan 2015 06:16:00 +0000

Katram vārtsargam bieži ir sava metode, ko darīt un kā atgūties pēc ielaistiem vārtiem. Pats galvenais, ka katrs zina, kā neļaut tam ietekmēt tālāko spēli. Vārtsargs ir visvājākais tieši pēc ielaistiem vārtiem, tāpēc bieži spēlēs var novērot situāciju, ka iemet 2 vārtus vienus pēc otra, citreiz pat minūte nepaiet. Tas nozīmē, ka vārtsargs nav paspējis tikt gala ar iepriekšējo vārtu guvumu un domās vēl ir pie tās situācijas, līdz ar to nav 100% pievērsies pašreizējam momentam. To citreiz var pat nejust un neapzināties, bet, ja tiek ielaisti 2 vai vairāk vārti pēc kārtas īsā laikā, tas nozīmē tieši to. Lūk, daži ieteikumi, ko un kā darīt pēc ielaistiem vārtiem tiem, kuriem vēl nav izstrādātas savas metodes.

1.Kontrolē emocijas – neļauj tām būt ne pārāk sakāpinātām, ne arī vispār bez emocijām. Viegli to pateikt, bet ne tik viegli izdarīt;

2. Nekad neparādi savu iespējamo sarūgtinājumu par ielaistiem vārtiem pretinieku komandai un tās trenerim;

3.Veic dažas dziļas ieelpas caur degunu un izelpas caur muti, tas nedaudz palēninās sirdsdarbību un palīdzēs atgūt kontroli pār emocijām;

4.Atstāj ripu vārtos, tā parādot savu vienaldzību. (lasīju komentāru no kāda vārtsarga – ne jau es to ripu tur metu, kāpēc man tā jāņem laukā)

5.Kā Mikka Kiprusoff varat noņemt savu ķiveri un parādīt savu mierīgo sejas izteiksmi;

6.Iedzer ūdeni un uzmundrini sevi ar īsām, pozitīvām frāzēm;

7.Parādiet komandai, ka esat enerģijas pilns un gatavs tālākai spēlei.